Pieredzes stāsts – Debating Threats to Democracy

IMG_0020

Esmu Kristiāna Līna Jaunzeme, 11.m klases skolniece, un esmu atgriezusies no otrā, diemžēl pēdējā, “Debating Threats to Democracy” pasākuma, kuru rīkoja Slovak Debate Association un International Debate Education Association un, kura laikā paviesojos divās valdzinošās Eiropas pilsētās – augustā biju Viļņā un šoreiz atgriežos no Bratislavas. Pasākumā es pārstāvēju Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas debašu klubu. Lūk, mans nelielais aprakstiņš par šo notikumu!

Ceļošana ir viena traka lieta, gandrīz kā narkotikas, tiklīdz pārkāpu robežu, vairs negribēju atgriezties mājās. Piecās dienās notika daudz traku, bet labu lietu! Piemēram, pēdējā rītā, kad bija jau jābrauc prom, piecēlos piecpadsmit minūtes pēc sarunātā tikšanās laika un nācās rīta krosa veidā nesties uz autoostu, neaizmirstot ar netīrām zeķēm piebāztos koferus un cerot, ka autobuss vēl nav aizbraucis uz lidostu. Tikpat ātri paskrēja arī mans laiks. Šķiet, vēl joprojām šaubos par notikušā īstumu.

Protams, notika arī tradicionāla, pilsētas apskate tūristu stilā. Bija viena naksnīga pastaiga gar sapņaini izgaismotu krastmalu un tiltu, no kura vērojām mierīgo Bratislavas naktsdzīvi, kā arī izbaudījām mūsu nelielās latviešu grupiņas kopīgo izklaidi – pārtikas veikala meklēšanu, kas vainagojās ar vienīgā lielveikala apmeklējumu visā brauciena laikā.

Bratislava mani paspēja patīkami pārsteigt un saviļņot, arī par spīti tam, ka centrā pabiju tikai trīs stundas. Cenšoties aplūkot Bratislavas piedāvāto Eiropas vecpilsētas ainavu, es paspēju mazliet iemīlēties un tagad jau sailgoties. Šī apburošā pilsēta piedāvāja arī nelielu pavasara tīzeri, lutinot ar +20°C siltumu arī vakarā.

Es pārliecinājos, ka mēs esam līdzīgi viens otram, neatkarīgi no ieraksta pasē, dzimtās valodas, ceļojuma somas satura vai apkaunojošākās dziesmas telefonā, mēs visi bijām ieradušies, jo ticam argumentētai un cieņpilnai diskusijai ar mērķi veicināt demokrātijas pamatprincipus pasaulē.

Negribu mētāties ar liekām frāzēm par jauniem iespaidiem un interesantu pieredzi, jo tas šķiet pašsaprotami, vismaz man, bet vēlos pateikt, ka prombūtne no mājām un ierastās vides, kā arī dziļāka iegrimšana debašu kultūrā, man lika kritiskāk paskatīties uz sevi un to, kas notiek apkārt, kā arī politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī un pasaulē.

Viena no galvenajām atziņām, kuru ieguvu un nostiprināju brauciena laikā – ir jāieklausās citos un jācenšas uzdot īstos jautājumus. Spilgti atceros, kā pēdējā vakarā, daloties pārdomām par pasākumu, izskanēja aicinājums izprast tos, kuri, mūsuprāt, nerīkojas pareizi vai saskaņā ar demokrātiju, jo visbiežāk viņu mērķis nav izraisīt nesaskaņas vai radīt draudus. Tieši iemesli viņu rīcībai ir svarīgi, jo faktors, kas klusi un nemanāmi ietekmē lielu daļu mūsu lēmumu, ir bailes. Bailes no nezināmā, bailes no pārmaiņām, bailes saņemt kritiku , bailes kļūdīties un pieņemt nepareizus lēmumus… Un tieši izglītota sabiedrība spēs pieņemt racionālus lēmumus, stāvot ar biļetenu vēlēšanu kabīnē, un nebalstīsies bailēs un aizspriedumos.

Es arī pārliecinājos par to, cik maz patiesībā zinu un cik daudz vēl gribu uzzināt, jo būšana kopā ar gudriem, zinātkāriem un atvērtiem jauniešiem, sniedza daudz iedvesmas un motivācijas turpināt iesākto. Visvairāk atmiņu palika neiemūžinātas – ne Instagram bilžu formātā, ne arī kā īsi, muļķīgi video, tomēr tās vienmēr būs ar mums. Es tās ik pa brīdim atceros un vienkārši pasmaidu, cerot, ka tās nekad nepazūdīs.

Share Button